Auces vidusskola

Auces vidusskola darbu sāka 1945. gada martā telpās, kas atradās M. Gorkija ielā 4 (tagad Miera iela). Bet 1945. gada 1. septembrī skolēni pulcējās skolas aktu zālē J. Mātera ielā 11. Mācību gadu uzsāka 150 skolēni un 8 skolotāji direktora R. Eltermaņa vadībā.

Pirmais skolas gads divu skolnieču Rasmas Balklavas un Terēzes Umbraško atmiņās

“Briesmīgi bija kara postījumi. Jumta skārds bija noplēsts, durvis un logi izdauzīti, daļa no skolas ēkas bija izdegusi. Tādā skolā bija jāuzsāk darbs.”

“Liela daļa no mums- pirmajiem Auces vidusskolas 8. klases skolēniem -1945. g. 1. septembrī, verot skolas durvis, skaidri zināja: nāksies paciest gan salu, gan badu, nāksies samierināties ar vecu, salāpītu apģērbu, ar nepiemērota lieluma karavīru zābakiem, un tomēr mēs ne mirkli nešaubījāmies par to, ka esam gatavi tikt galā ar visām šīm grūtībām, lai tikai varētu mācīties.”

“Klasēs nebija skolas solu, bet gan uz ātru roku no dēļiem sasisti galdi. Nebija grāmatu un burtnīcu, sākumā nebija neviena skolotāja ar augstāko izglītību. Ar papīru nācās apieties ļoti taupīgi, tādēļ vienlīniju burnīcās vienas rindiņas vietā rakstījām divas. Taču neatceros gadījumu, kad kāds nebūtu izpildījis mājas darbu, tādēļ, ka nebija burtnīcas.” (T. Umbraško)

“Skolas katlumāja nedarbojās. Lai elpa neaizsaltu, klasēs un guļamistabās bija ierīkotas apkures krāsnis- metāla muca ar skursteni caur logu. Krāsnis bieži dūmoja, sevišķi nevēlamu stundu laikā, jo skursteņa cauruli varēja viegli no otrā stāva aizbāzt ar lupatu. To arī darījām. Vecāko klašu skolēni, kam bija piemērots apģērbs, devās uz tuvāko mežu kopā ar direktoru sagādāt malku. Protams, ka tā bija slapja un nekādu lielo siltumu nedeva.”

“Ar direktora Eltermaņa ģimeni man bija izveidojušās sevišķas attiecības. Viņa sieva bija mana klases audzinātāja. Viņiem bija divi mazgadīgi bērni, vēlāk piedzima arī trešais, kuri dzīvoja turpat skolas dzīvoklī. Skolai bija sirms zirgs. Bieži ar to direktors kaut kur brauca, tagad domāju, ka varbūt pārtiku kopgaldam sagādāt vai ko tamlīdzīgu.”                                                                            (R. Balklava)

“Beidzās pirmais mācību gads jaunajā vidusskolā, likās – visgrūtākais jau garām. Eksāmenu laikā skolā ievilka elektrību, salaboja centrālo apkuri, uz visiem laikiem no klasēm izvāca “pečkiņas”. Tikai melnie plankumi uz skolas sienām liecināja par pirmajām mācību grūtībām vēl līdz 1950. gadam.” (T. Umbraško)