26.11.2024. Skolas vēsture

Pagājušā gadsimta 40to gadu otrajā pusē, kad katra ģimene izjuta kara radītās grūtības un trūkumu, skolēnu apģērbs bija ļoti vienkāršs, bez Padomju Savienībā noteiktām vienotām prasībām.

 

1953./54. gadā valstī tika apstiprinātas pirmās skolas formas – tumši zila kleita vai svārki, melns priekšauts ikdienā un balts svētkos. Meitenēm baltos priekšautiņus un pusgarās zeķes papildināja glīti sapītas bizes, kuras rotāja bantes, zēni tērpās uzvalka biksēs un žaketē.

   

Formas tērpi visiem skolēniem  bija jānēsā obligāti. 1964. gadā tika piedāvāta jauna skolas forma. Jaunais formas tērps sastāvēja no svārkiem, kostīmjakas zilā krāsā un blūzes. Formas blūze un krekls bija balts ar rūtīm, melnām vai zilām svītrām.

No 1962. gada pionieru svētku forma sastāvēja no balta krekla un ziliem šortiem vai biksēm (zēniem), baltas blūzes un ziliem svārkiem (meitenēm). Virs krekla tika pārsiets sarkans kaklauts,  piestiprināta pionieru nozīmīte. Neatņemama formas sastāvdaļa bija cepurīte.

 

70.gadu beigās un 80. gados jau varēja manīt stingrības atslābumu. Pelēksvītrotās blūzes nomainīja sārtsvītrotas meitenēm un zilsvītrotas zēniem. Parādījās sarkanas vestes. Vidusskolā atļāva meitenēm vilkt vienkārši tumšus svārkus un zilu vai melnu jaku. Nereti tās bija pašu šūtas vai adītas. Meitenes atļāvās saīsināt svārku garumu.

 

Beidzot pamatskolu meitenes ģērbās melnos svārkos un baltās blūzēs, bet vidusskolas izlaidumā baltās kleitās vai kostīmos.\

 

80.gadu beigās skolēnu forma vairs netika lietota- ikdienā ienāca brīvs ģērbšanās stils. Kas ir saglabājies līdz mūsdienām.

   

Galerija